HOW I MET A MEAT CHEF AND ATE HIS MEAT VAI VIENKĀRŠI ODA GAĻAI!
Esam vairāk vai mazāk veiksmīgi piedzīvojuši gadumiju, ar ko tad arī jūs apsveicu! Nenoliedzami, ka jaunā gada sagaidīšana daudziem no mums saistās ar kārtīgu paēšanu savu tuvinieku kompānijā un iespējams, ka pati pirmā mūsu jaunā gada apņemšanās ir saistīta ar radikālām izmaiņām tieši ēšanas sakarā. Iespējams, ka kāds ir nolēmis kļūt par veģetārieti vai vegānu, kāds cits jau ir veicis pirmo iemaksu par dalību kādā populārā, efektīvā un visādi citādi brīnumainā novājēšanas programmā, kāds cits varbūt mēģina sevi turēt grožos un noturēties noteiktos rāmjos iniciatīvas Neapēd zemeslodi ietvaros, bet kāds cits, piemēram, es, jau ir izplānojis savas ēšanas aktivitātes ne pa jokam, un kaut kā nevilšus ir sanācis, ka atslodzes vietā ir pārslodze, un atliek vien paļauties uz veselo saprātu, lai ar to visu nenodarītu sev pāri.
Ar ko tad atnācis ir jaunais gads? Skaidrs, ka ar ilūzijas par nemirstību sagrāves faktu sabiedriskajā ēdināšanā. Droši to varam saukt par 36. līnijas sāgu, kam esam kļuvuši par lieciniekiem. Skaidrs, ka tas nebeigsies tik vienkārši, kā daži būtu gribējuši. Neviens taču nevar tā vienkārši sasiet buntē starptautiski iecienītu, plaši pazīstama un cienījam šefa restorānu un nodot to arhīvā! Skaidrs, ka daudzi ļautiņi uz veiksmīgo biznesu jūras krastā raudzījās, kā jau tas pie mums pieņemts, ar baltu aci, tomēr veselīgi domājošie drīzāk to uzlūkoja ar apbrīnu, bet liela daļa no tiem, kas reiz tur bija viesojušies, ar sajūsmu un vēlmi to baudīt atkal un atkal! Protams, ka bija dzirdētas ļoti raibas atsauksme gan par ēdienu, gan apkalpošanu, tomēr lielākoties tās bija pozitīvas un brīžiem pat eiforiskas. Nenoliedzami, ka liela nozīme ir iespējai baudīt ēdienu, gandrīz mērcējot kājas jūrā un raugoties saulrietā. Grūti spriest, kā viss būtu ievirzījies, ja trīsdesmit sestie būtu atvērušies kur citur, bet skaidrs, ka šodien tā jau ir nopietna un, cerams, paliekoša vērtība mūsu ēdināšanas Olimpā! Tā kā ar interesi sekosim līdzi, kā viss šobrīd notiekošais ļembasts ietekmēs restorāna dzīvildzi un kā nostrādās lokācijas maiņa.
Bet īstenībā tas viss, ko tikko lasījāt ir tāda kā priekšspēle, lai padalītos ar jums savā sajūsmā Tātad, gaļas ēdāji, varam sadoties rokās un uzgavilēt! Durvis ir vēris viens reāls gaļas bārs laba ēdiena, foršu krēslu un dinamiska skata cienītājiem. Kad ienācu, manī radās sajūta, ka šito uzbliezis kāds, kas mani ļoti labi pazīst – manu gaumi, manas vēlmes un manas sajūtas. Īsāk runājot, tā bija juška, ka esi atradis SAVU vietu, un vienīgais, par ko bija jāuztraucas, – lai viss foršums neizgaist brīdī, kad tiks atnests ēdiens.
Tātad Meat chef. Ģeogrāfiski šī vieta gaļēdājiem ir labi zināma. Ilgu laiku šeit mājoja Steiku haoss, savukārt Meat chef bija vairāk pazīstams kā sudraba buss ar burgeriem dažādos brīvdabas pasākumos. Tagad tas ir ieņēmis Steiku vietu, un varam tikai priecāties, ka cilvēkiem ir jauns redzējums un, cerams, pareizā pieeja, jo, starp mums runājot, mežonīgo rietumu motīvs, kas caurvija Steiku haosa ideju, pa šiem gadiem jau bija krietni ar nobružājies, tā kā ar aizturētu elpu sekosim līdzi šī visa attīstībai un ceļam uz augšu, kā arī paša zīmola attīstībai, jo kas zin, varbūt arī Vecrīgā esošo steiku ēstuvi sagaida kādas radikālas pārmaiņas pareizajā virzienā...
Bet nu pie lietas. Tātad mana kāre pēc ēdiena, neskatoties uz lielo svētku slodzi, nekādi nerimās. Tai pašā laikā īsti nesapratu, kurp doties. Tā kā, pilnīgi nejauši nonākot Meat Chefā, uzreiz izjutu ko līdzīgu eiforijai, jo, nu, tik negaidīti tas viss bija. Milzīgs galds telpas vidū ar izbīdāmiem krēsliem mani pakļāva momentā, un pie sevis jau izštukoju, ka gadījumā, ja ēdiens būs sūdīgs, nākšu šurp kaut vai izdzert tēju, lai tik atkal izjustu to foršo sajūtu.
Tomēr savākušies šeit esam, lai parunātu par ēdienu, nevis lai spriedelētu par manām sajūtām mēbeļu sakarā. Un, ar ēdienu bija tā...
Salāti - steiks, rukola, ananāss, avokado - chimichuri mērce 9 EUR
Salāti ir tāds ēdiens, par kuru sajūsmināties šķiet mazliet nepiedienīgi. Ja tā padomā, kas tad tur tāds ir... Bet, nē, šie bija kas īpašs – rukola un spināti bagātīgi sajaukti ar čimičuri mērci (mērcīte, kam pamatā ir pētersīļi, ķiploks, eļļa un vēl šis tas un ko var izmantot gan kā marinādi gaļai, gan kā piedevu), tomātiņi, avokado, bet pa vidu grillēts ananāss, kas visam ēdienam piešķir negaidītu saldu noti, un grillēta, šķēlītēs sagriezta gaļa. Ļoti labi pagatavota, patiešām! Īsāk runājot, viss kopā bija lieliski!
Meat Chef Signature burgers - spināti, karamelizēti sīpoli, čedars, BBQ mērce 9 EUR
Un, protams, bulciņa, tomāts un pipars. Viss, kas solīts, iekšā ielikts. Sulīgs, saturīgs, aromātisks, sātīgs un garšīgs. Gaļa, kā vēlējos, – vidēji cepta, skaisti rozā, vienīgi varēja būt siltāka, citādi viss kopā šķita tāds kā padzisis. Tomēr, ja atmiņā salīdzinu ar citiem ēstajiem tā vārda brāļiem, tad šis ir viens no cienījamākiem. Kā nekā, tas taču viņu firmas burgers, kas nav nekāda joka lieta!
Liellopa fileja 200 g, Latvija 16 EUR +grilēti dārzeņi 4 EUR
Neskatoties, ka gabals tāds nevienmērīgs un, būsim atklāti, ne visai simpātisks, ja ņem vērā to, ka tā ir fileja, tas tomēr bija ļoti mīksts un sulīgs. Plānākā gabala mala gan bija mazliet sausāka, bet citādi garša bija izcila – nepārmocīta ar garšvielām vai marinādēm, patīkama svaigi pagatavotas gaļas garša! Grillētie dārzeņi ir forši kraukšķīgi un ar tīrām garšām, kas kopā ar gaļu ir tieši tas, ko gaidīju.
Tenderloin de Burgo 230 g, Latvija EUR 17
Garša un aromāts izcili, tikai nez kāpēc gaļa bija nedaudz pārāk šķiedraina, bet tas – ja ļoti gribētos kaut kam piekasīties. Atjautīga gaļas un svaigās zaļumu mērces kombinācija un acij tīkams noformējums bez pārmērībām, bet ar odziņu! Kā jau stāstot par kaut ko izdevušos, brīžiem pietrūkst vārdu, bet ceru, ka sapratīsiet, ko tur daudz teikt, bija forši!
Napoleons EUR 6
Jāsaka, ka cienījami. Laba krēma un mīklas proporcija, diezgan viegli nokniebjams gabaliņš un maiga, mazliet karamelīga garša. Pietiekami askētiski, bez liekām dekorācijām un pārspīlējumiem. Vienkārši labs Napoleons.
Tas īsumā. Skaidrs, ka ar gaļu šeit māk apieties un pret to izturas ar cieņu un, saprotams, arī ka Meat chef atrodas ceļa sākumā un daudzas lietas vēl tiks noslīpētas līdz ideālam (cerams), tā kā izskatās, ka viņi ir atvērušies uz palikšanu. Bet, lai būtu līdz galam godīgi, tad jāsaka, ka man personīgi restorānos traucē "savējo" tusiņš, kad brīžiem rodas sajūta, ka esi nejauši iemaldījies viņu kopābūšanā un tevi it kā vienkārši piecieš. Nevajag jau kādu pārspīlētu uzmanību, tomēr gribētos sajūtu, ka lietas vairāk grozās ap mums, nevis ap viņiem. Jebkurā gadījumā esmu priecīgs, ka šie ir atvērušies, jo tagad par vēl vienu interesantu restorānu esam bagātāki.
Tā kā – cepuri nost!