BEZTEKSTŪRAS DESIŅAS, BĀRDAINAS MĪDIJAS UN NETĪRAS ROKAS CITRUSOS, JEB KĀ MAN ATKAL MAZLIET NEPAVEICĀS...
Nezinu kā jūs, bet es diezgan bieži saskaros ar problēmu – kurp doties paēst. Lai būtu patīkama vide, neuzbāzīga un jauka apkalpošana, pieņemamas cenas un, pats galvenais, – garšīgs, aromātisks un acīm tīkams ēdiens. Ja būtu jāsaka uz sitienu, tad mans šā brīža Nr. 1 ir restorāns B7, vismaz ēdiena, vides un attieksmes sakarā. Nu, un, ja nedara to pārāk bieži, tad arī naudas izteiksmē var pacelt. Tomēr, apzinoties to, kļūst skumji ap sirdi (un vēderu), jo gribētos, lai tādu būtu vairāk un lai varētu papriecāties ne tikai par smalko galu, bet arī par sulīgu burgerīti, izcilu šašliku, sātīgu sviestmaizi un fantastisku... da jebko! Jā, gribu būt sajūsmā nonstopā! Būt priecīgs un aizkustināts par garšām, aromātiem un attieksmi vienmēr, jebkurā ēšanas vietā un jebkurā dienas laikā! Vai tas ir par daudz prasīts? Tas ir retorisks jautājums...
Devos uz turieni vien nosaukuma dēļ. Desiņas un mīdijas. Man kā hotdogu un mīdiju bļodu fanam iespēja dabūt abus divus vienā vietā šķita kā sapnis! Jāsaka, ka arī vieta, kur tas atrodas mani savā veidā fascinē ar savu demokrātiskumu, nepieradinātību un brīvo garu. Tomēr, lai būtu sajūsmā par ēdienu, ar to ir par maz. Varbūt mana kļūda bija, ka nolēmu sēdēt iekšā. Tas ir risks, ar ko jārēķinās, ja virtuve ir pārāk atklāta un darbinieki pārāk pašplūsmā. Vēl pirms saņēmu ēdienu, bija skaidrs, ka ar sanitāro normu ievērošanu šeit viss nav kārtībā. Pavāri ik pa brīdim pakasa galvu vai ausi, tad ar tām pašām rokām jau dzīvojās pa ēdienu, bet viesmīļi-jaunieši acīmredzot piestrādā vasaras periodā un neko nezina par minimālām higiēnas prasībām sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā. Citādi kāpēc gan 15 minūtes vēroju debilu etīdi, kurā visi, kam nav slinkums, nenomazgājot rokas pēc citiem darbiem, pa taisno devās pie letes (varbūt tam ir cits nosaukums, nezinu), rindas kārtībā nodarbojās ar citrusu griešanu, brīžiem pārcilājot jau sagrieztās šķēles un bezjēdzīgi tās pārkrāmējot, un tad, rokas vienkārši apslaukot ne pirmā svaiguma dvielītī, devās tālāk savās svarīgajās darba gaitās – pasniegt ēdienus un novākt traukus. Šajā brīdī biju jau reāli sanervozējies un mēģināju sev iestāstīt, ka baltās flīzes uz galdiem, kas atsit slimnīcas sajūtu, varētu kalpot par tīrības garantu, neskatoties uz visu iepriekš novēroto.
Tagad par ēdienu. Ēdienkartē tās sauc par "brušetes maizītēm". Manējās ar ķilavu fileju, vārītu paipalu (vistas) olu. Vēl bija solīta rudzu maizīte un sinepju krēms, bet ar tiem laikam kaut kas aizgāja greizi. Nu nezinu, nav daudz variantu ko zem tā saprast. Katrā ziņā pēc visām līdz šim ēstajām brusketām nebiju iedomājies, ka šeit tā ir viena maza maizes šķēlīte (divu olas šķēlīšu izmērā) ar pavirši uzziestu nesaprotamu smēriņu (iespējams sviestu), ķilavu, olas šķēli un mikro zaļumiem. Varbūt pie nosaukuma vienkārši vajadzēja pievienot vārdiņu – mikro. Un, jā, par "nieka" 2,50.
Nākamais superēdiens – mīdijas ar draugiem par 10,90 (zaļās gliemenes... mīdijas, tīģergarneles, astoņkāji, kalmāri, tinteszivs, sojas pupiņas)
Neko daudz pateikt nevarēšu, vien to, ka draugu mierīgi varēja arī nebūt. Katrā ziņā mīdijas bija vienīgais produkts šajā ēdienā, ko varēja sakost. Viss pārējais kā no saldētā jūras produktu kokteilīša (kas visdrīzāk tas arī bija), kurš gandrīz vienmēr pagatavošanas procesā pārvēršas par gumiju. Kalmāra gredzens vien bija ko vērts! Tas noteikti bija izturīgāks par dažu labu bižutērijas gredzentiņu, ko mēdzam pirkt savām meitām. Un, jā, piedodiet, bet es šķīvī no visa solītā atradu tikai daļu. Un tagad varu pievienoties tiem, kas iepriekš nolika šamējo maizi. Tā tiešām bija tik slikta, kā biju lasījis. Nedaudz mitra, vietām eļļaina, un ne visai garšīga.
Hotdogs, ko, gribi vai nē, jāņem komplektā ar svaigiem salātiem (visprastākajiem kāposta) un tortiljas kraukšķiem, kas, pēc manām domām, šeit vispār neiederas, maksāja 6 naudiņas, un, ēdot to, vairākas reizes pieķēru sevi pie domas, ka jebkurš Narvesen, Circle K (izņemot eirodogu) un citu līdzīga profila iestādījumu hotdogs ir galvas tiesu labāks par šo. Desa apcepta nevienmērīgi – divi sāni balti, divi nevienmērīgi brūni. Baltajos sānos desas apvalks kā belkozīns ap doktordesu – nesakožams. Pati desa vispār bez tekstūras – kā plēvē iespiesta balta pastēte. Vizuāli pilnīgi neprofesionāls mēsls. Un garša arī neatpaliek.
Un pasākuma nagla – mīdijas. Ņēmu 1/2kg pa 12 naudiņām un izvēlējos grieķu mērci ar fetas sieru. Pasniegts foršā ķobītī. Mērces/mīdiju proporcija ļoti laba, un fetas sāļums labi papildināja garšu. Mīdiju gatavība laba, bet, ja ēstuve, kas paziņo, ka mīdijas ir viens no viņu top produktiem, nezina svarīgākās lietas par to pagatavošanu, tad viss ko varu pateikt ir WTF! Daļa mīdiju nav atvērušās – tādas pasniegt nedrīkst. Daļa mīdiju nav kārtīgi notīrītas, un pie tām vēl redzamas "bārkstis", kas pirms pagatavošanas bija rūpīgi jālikvidē. Daļa čaulu vispār bija tukšas, bet daļa čaulu – ielūzušas un asām malām. Atlūzās mētājās pa toveri, padarot ēšanu pat nedaudz bīstamu. Tomēr ķobītis, kā jau teicu, foršs.
Šāda bija mana pieredze. Varu vien novēlēt veiksmi uzņēmējiem un nomierināt – daļai mūsu ārpus mājas ēdāju ir tik zema latiņa, ka, ja vien nenotiks kāda globālāka ķibele, jums par viesu trūkumu nebūs jāraizējas, jo kas tad tur tāds – netīras rokas, gumijaini jūras produkti un mitra baltmaize.
Lai jums forši, un tiekamies jau drīz...