NEXT-LEVEL ŠAŠLIKS_iesmi_bistro
Šis būs īsākais apraksts ever! Periodiski es izjūtu ilgas pēc šašlika. Un, jā, nemaz par to nekaunos. Kur tie laiki, kad mans favorīts bija Mangaļu šašlička vai gaļas iesms pie Pekša. Jāmācās nekam nepieķerties, jo, kā dzīve māca, nekas nav mūžīgs. Un manā dzīvē jau ir bijuši brīži, kad "neapēd zemeslodi" dienas gadā ir vairāk par vienu un kad pilnīgā nopietnībā apsveru iespēju atlikušo dzīvi pavadīt, nenotiesājot nevienu dzīvu radību. Tomēr cilvēcīgā vājība vienmēr ir ņēmusi virsroku, jo nekas nespēj aizvietot ceptas vistas, kotletīšu un cepeša kārdinošo aromātu, kad tas tikko izņemts no krāsns! Tajā brīdī vēlos būt vienīgais pretendents un uzvarētājs, kam tiek pilnīgi viss! Saprotu, ka izklausos mazliet apsēsts... bet, nu, ok. Tātad atgriežamies pie šašlika.
Esmu starā! Nopietni! Man šeit patīk pilnīgi viss, izņemot vienu (bet esmu politkorekts, tāpēc par to nerunāšu). Pat nezinu, kā vārdos to izstāstīt. Nu, ir tādas vietas, kur ienāc un saproti: jā, tas ir tas! Un, pat pirms esi kaut ko apēdis, jau jūties priecīgs! Tā ir atmosfēra, tas ir īpašais, mazliet nostalģiskais piegājiens interjeram, tas ir veids, kā tiec apkalpots, un pat tas, ka ar grūtībām tiec garām citiem galdiņiem, lai piesēstos pie vienīgā, kurš vēl brīvs! Vēl nesen sūdzējos, ka pietrūkst, ka gribu, bet te tas jau ir, un tas nav ne fine dining, ne apzeltīts, ne par mega naudām! Mjā, tātad ir, kas var! Cepuri nost par ideju, noformējumu, kvalitāti un garšu! Šurp vari nākt arī tad, ja esi bezgala neizlēmīgs vai aprobežots savās kulinārajās zināšanās, jo šeit nebūs jāsarkst, ja pēkšņi nesapratīsi, kas rakstīts ēdienkartē, vai ja vienkārši esi kautrīgs pēc dabas. Vienīgais, kas točna ir jāzina, šurp nākot: ko gribēsi uz iesma. Par pārējo parūpējies Mārtiņš Sirmais. Dabūsi veselu paplāti ar viskautko un, protams, vairākus iesmus ar izvēlēto, bet, ja izšķiršanās būs par grūtu, varēsi paņemt chef mix un dabūt no katra pa vienam. To arī darīju, bet, tā kā mana vājība ir garneles, paņēmu vēl arī tās.
Ko lai saka? Friškas izcilas – apkārt kraukšķīgas, bet iekšā mīkstas, tomātu salātiņi ar sīpoliem, riekstiem un zaļumiem, mazliet nepietiekami sāļi, bet visādi citādi ļoti, ļoti! Svaigie gurķi, kāposti, miso buljons, marinēti sīpoliņi un humuss forši papildina bildi, un, neskatoties uz to, ka kāposti pretēji solītam bija vairāk svaigi nekā marinēti un izpalika arī svanetijas sāls un dārzeņu frī, esmu apmierināts, jo, lai arī ne viss minētais uzreiz asociējas ar šašlika ēšanu, šoreiz tas bija kaut kā pats par sevi saprotams un radīja savādu harmonijas sajūtu. Ja runājam par iesmiem, tad man gāja pie sirds pilnīgi visi, izņemot ļuļa kebabu. Tas bija sauss un pārsālīts, bet pieļauju, ka tas tik neveiklas sakritības rezultātā. Atsevišķa uzslava garnelēm! Tās bija izcilas!
Nu, kaut kā tā. Man ļoti patika un garšoja. Guvu baudu gan vēderam, gan acīm, un mazliet pacienāju savu nostalģisko pusi. Godīgi sakot, jutos pat aizkustināts, ka šāda vieta ir!
Pamēģiniet arī jūs, un tiekamies jau drīzumā – kārtējā Rīgas restorānu nedēļā, kurā nez no kāda pārbīļa ir pieteikušies vairāk nekā 60 restorāni. Skeptiķis manī jau grauž nagus un dīdās, bet ideālists cer, ka šoreiz kāds mūs varētu patīkami pārsteigt.
Lai jums garšīgi!