ŠMAUKŠANĀS ANATOMIJA VEĢETĀRIEŠU GAUMĒ JEB VIENTIEŠA PIEDZĪVOJUMI PIRMSĀKUMOS. THE BEGINNINGS.
Sveiki ļaudis!
Par ko tad parunāsim šoreiz? Nav jābūt baigi attapīgam, lai saprastu, ka atkal kaut kas nav bijis labi, bet šoreiz pie vainas ir visādi citādi nekaitīgie veģetārisma un vegānisma piekritēji, popularizētāji, veselīgā uztura saulītē cēlaji un vispār foršie The Begininnings. Kurš gan nezin viņu veselīgos batoniņus, cepumus, čipsus, dažādos svarīgos pulverīšus, ogas, maisījumus, vegāniskos saldumus un kūkas un vēl viskautko, kas bez tam ir pagatavots "bez pārtikas piedevām, bez transtaukskābēm, bez glutēna un laktozes, bez cukura. Pagatavoti saudzīgajā temperatūras režīmā, maksimāli saglabājot uzturvielas". Ak dievs, tas izklausās pēc paradīzes... Uzreiz gribu teikt, ka ar visu iepriekšminēto viss ir kārtībā, ja neskaita diezgan augsto cenu par ļoti simpātisku, taču dažreiz maldinoša izmēra iepakojumu, bet arī tas ir arguments tikai tiem, kas gribētu katru dienu un tā pavairāk. Pārējiem, kas atļaujas to visu krietni retāk, teiksim, reizi mēnesī, cena par smuku kastīti ar dažiem cepumiem var nešķist tik nepaceļama.
Saprotu, ka ļaudis, kas no šitās visas veselīgās našķošanās ko saprot, krietni ietaupa uz kā cita (lasīt: gaļas) rēķina, tāpēc tērē pietiekami daudz, lai ļautu šāda veida biznesam plaukt un zelt. Un tas ir patiešām jauki – gan tas, ka tik daudzi no mums (jums) piedomā pie veselības, dzīvnieku aizsardzības un visiem citiem zemeslodes eksistencei tik aktuālajiem jautājumiem, gan, ka tas ir mūsu pašu vietējais uzņēmums un zīmols, un tas patiešām liek justies lepnam. Un tas bez jebkādas ironijas. Nevaru teikt, ka pats esmu kategorisks visa piedāvātā fans, bet tas, ka mūsu līdzcilvēki ko šādu ir radījuši un popularizē, mani pilnīgi noteikti fascinē!
Tas tā, lai jūs zinātu un saprastu, ka spēju arī ko novērtēt un pēc iespējas cenšos pateikt ko labu, ja vien tas patiešām ir iespējams.
Bet... reiz biju atnācis uz The Beginnings paēst. Un te var sākties stāsta otrā daļa, ko nez kāpēc, man šķiet, parasti gaidāt vairāk...
Tātad atzīšos, ka dažbrīd mani pārņem taupīšanas mānija – taupu veselību, taupu dabu, taupu dzīvniekus. Nē, nē, naudas taupīšana nav šajā sarakstā, jo tie, kas arī šo visu mēdz piekopt, piekritīs, ka mūsu valstī ne vegānisms, ne veģetārisms, ne zero waste, ne vēl dažas modernās ideoloģiskās lietas nav īpaši lētas, tātad, taupot vienu, patērējamies mazliet vairāk uz ko citu. Eju uz veikalu ar auduma maisiņiem, burciņām un kastītēm, mēģinu nemest atkritumos kopā to, ko nevajadzētu, nepērku kundzei ādas cimdus, zābakus vai somas un, ko tur liegties, dažreiz neēdu dzīvniekus. Neesmu arī no tiem, kas uzskata, ka ēst govi ir tas pats, kas apēst savu kaķi vai suni. Respektīvi, uzskatu, ka esmu kaut kur pa vidu, tomēr neizslēdzu nekādu iespējamo scenāriju.
Un tāpēc nolēmu paplašināt savas publiskās ēšanas robežas un devos uz veselīgās ēšanas meku, jo pavedos uz viņu aicinājumu pagarināt savu dzīvi, ēdot veselīgi. Tajā brīdī aizmirsu par tautas gudrību, ka ne viss veselīgais arī labi garšo un pilnīgi neiedomājos, ka arī veselīgie mēdz šmaukties. Un jā, tas notika Kr. Barona ielā.
Kvinojas bļoda ar zemesriekstu mērci EUR 6,90 (kvinoja, lēcas, paprika, cukīni, burkāni, avokado, brokoļi, ziedkāposti)
Tas, ka biju šo ēdienu iedomājies pilnīgi citādu esam, ir mana paša problēma. Vienīgais, kas atbilda manām iedomām, bija bļoda, kvinoja un avokado. Tik tālu biju apmierināts. Pie visām pārējām sastāvdaļām, kas minētas ēdienkartē, priekšā varētu likt vārdus – it kā. Nu nē, vēl guvu pārliecību par burkāna kubiņiem un zirņu dīgstiem, kas acīmredzot bija bonusā, jo nekur netika pieminēti. Varbūt tiem bija jākompensē citu ēdienā it kā esošo sastāvdaļu iztrūkums vai ļoti niecīgā klātbūtne. Vēl atpazinu dažus ļoti mazus cukīni gabaliņus un dažas lēcas. Bet tas arī tikai pēc rūpīgas ēdiena izpētes un konsultēšanās ar kopā būšanas kolēģiem. Kas attiecās uz garšu, tad tā nebija slikta, tomēr gaidīto sastāvdaļu iztrūkums atstāja rūgtu piegaršu. Un zemesriekstu mērce... Teikšu tā – it kā bija.
Tom Yum zupa EUR 5,50 (selerijas sakne, kokosriekstu piens, sojas pupiņas, ingvers, burkāni, šitake sēnes, tomātu pasta, kinza, citronzāle, čili)
Atkal vairākas "it kā" sastāvdaļas. Esmu pārliecināts, ka zupā točna bija burkāni, kokosriekstu piens, 1-1,5 sēnes, apmēram 6 pupiņas. Nekad līdz šim nebiju domājis, ka varētu nesajust ēdienā ingveru vai selerijas sakni pie nosacījuma, ka tie tur patiešām ir. Bet, ja var ticēt ēdienkartei un tie patiešām tur bija, tad man ar steigu jāsāk uztraukties par savu spēju izjust garšas un saprast to izcelsmi. Ar garšu ir tā – gribētos vairāk satura, aromāta un jaudas. Citādi tāds blāvs buljoniņš gandrīz bez nekā.
Falafela burgers EUR 5,90 (turku zirņu falafels, bazilika un saulē kaltētu tomātu pesto, sinepju lapas, sautētu sīpolu marmelāde)
A te bonusā tomāts! Cik jauki! Jāsaka, ka burgeram (kad izdevās nokost visu kopā) nebija pat īsti kādas vainas. Tomēr man principā sagādā grūtības ēst aukstu falafelu, tas man šķiet mazliet šķebinoši, bet tā jau atkal ir tikai un vienīgi mana problēma. Un vēl tas, ka viss jūk ārā, jo zirņu plācenis nav nekāds saturīgais, tas jau katram skaidrs. Vien laikam cerēju, ka šeit būs izdomāts kāds advancēts veids, ka iemīlēt sevī arī gaļēdājus un citādi domājošos, ka iekožoties tajā visā būšu vismaz sajūsmā par garšu buķeti, aromātu, struktūru un tekstūru. Bet, nē, nekā sajūsminoša un pat iedvesmojoša. Vienkārši bulka, noziesta ar pesto, ar tomāta šķēli, ārā jūkošu zirņu plāceni bez jebkādas aizraujošās garšas un sīpolu marmelāde. Izspļaut neizspļāvu, bet apēst visu arī nekārojās
Jūras velšu paella EUR 12 (kalmāri, jūras velšu kokteilis, mīdijas, tīģergarneles, citrons, paprika, zirņu dīgsti, sīpols, koriandrs, baltvīns, savvaļas un sarkanie rīsi)
Šis man bezgala patika! Kā glezna, kā māksla. Nu, acīm bija prieks. Žēl, ka jārunā par ēdienu, citādi pie tā varētu palikt. Tātad bija rīsi. Daudz un ļoti sausi. Bija zirņu dīgsti. Mazliet apžuvuši. Bija daži kalmāru gredzeni. Pat diezgan labi. Nebija kā gumija un tas jau šķiet ļoti labi. Bija mīdiju vāki. Vairāki. Pilni ar... rīsiem. Pāris garneles. Pagatavotas pārsteidzoši labi. Vai man tā vienkārši likās. Uz pārējā fona. Un jā, citrons un laima daiviņa. Negribu nevienu aizvainot, bet koriandrs, baltvīns (pat ja iztvaicējis) un jūras velšu kokteilis tur pat tuvu nebija stāvējis. Un man pie kājas, ja kāds tagad sāks stāstīt, ka tad, kad viņš tur bija, tad gan... Jo šoreiz biju es un besī ārā, ka apakšā tāda dzeja par veselīgumu, ilgdzīvošanu un visu pārējo, bet realitātē četri švakas kvalitātes un attieksmes ēdieni.
Rodas sajūta, ka šeit domā, ka veģetārietis vai vegāns ir tāda plānprātiņu un vientiešu kategorija, kam pavicini acu priekšā zaļumus vai kaltētas ogas un tiem ļimst kājas no ideoloģijas vien. Var jau būt, tomēr neesmu līdz galam par to drošs, jo pats dažus tādus pazīstu un nekādi nevarētu viņus ierindot iepriekšminētajā kategorijā.
Tā kaut kā.
Tomēr nekreņķējieties, jo ir arī kas labs. Par to gan nākamreiz, kad atgriezīsimies vietā, kur jau būts Ēstmīļa pirmsākumos, kur toreiz ēdiena loma bija visai niecīga un apšaubāma un akcents tika likts uz kafijošanu, tomēr šodien var teikt, ka tur ne tikai iesaistās kosmosa izpētē, bet arī cienījami pabaro. Tizls jociņš sanāca, bet nekas.
Uz drīzu tikšanos!