MI...! Atvainojos Vill AMOR!
Pietiek vilkt garumā, ķeramies pie lietas:
"Foreles tartars ar paipalolu, olīvēm, un estragona mērci EUR 9,50"
Zivs tartaram sasmalcināta labi - tieši tik smalki, lai nebūtu sajūta, ka ēd malto gaļu un tās ir pietiekoši daudz. Klāt sīpols, olīvas, divas paipalu oliņas un maza kaudzīte ar ikriem. Pa šķīvi izšļakstīta zaļgana ūdeņaina mērcīte (iespējams, ka pašķaidīts pesto) un balsamico krēms uz kura nolikti divi, diezgan nevienmērīgi apceptas, pasaldas maizes trīsstūrīši. Un kur tad solītā estragona mērce? Tā tepat jau ir - olu trauciņā, bet nez kāpēc, garšo pēc parastas majonēzes !!! Ir lietas, kas mani reāli sāk aizskart. Tās ir mērces. Nu nelieciet ēdienkartē to, ko nevarat kvalitatīvi pagatavot un pasniegt. Tā Jūs parādat necieņu pret ēdāju, jo uzskatāt, ka neviens nespēs atšķirt to ko ēd!
"Tvaicētas mīdijas, baltvīnā ar garšaugu sviestu un siera grauzdiņiem EUR 10,50"
Šitais bija traki!! Kad izvēlos mīdijas baltvīnā ar garšaugu sviestu, iedomājos, ka baudīšu šo brīnišķīgo ēdienu, ko caurvīs baltvīna aromāts un sviests ar zaļumiem papildinās to ar svaigu dvesmu, ka mērkšu maizi buljonā un pēc tam aplaizīšu pirkstus, ka izjutīšu skumjas, redzot, ka ēdiens tūlīt beigsies.
Jāsaka, ka neko no visa tā nepiedzīvoju. Vispirms pašas mīdijas. Ne kā no gaidītā un solītā. Vienīgā sajūta, ka ēd, vasarā, jūrmalā izskalotās ūdenszāles un ka nekad vairs nespēsi atmazgāt muti lai tiku vaļā no tur valdošās smakas. Buljons nenormāli sāļš. Ne kripatiņas no vīna aromāta, bet samocītos, jūras ūdenī peldošos zaļumus vispār nevar just! Latviski nav atbilstošu vārdu lai to aprakstītu! Īsāk runājot, lielākā puse palika šķīvī un milzīga nožēla pārņem prātu.
"Dārzeņu ratatuis ar mocarellu, tomatu mērci, rukolu un ciedru riekstiem EUR 9,40"
Domājot par šo ēdienu (ratatouille), iztēlojos vismaz ko tādu:
Bet man par lielu pārsteigumu ieraugu šādu:
Uz brīdi esmu apstulbis. Izskatās kā blāva tomātu zupa ar rukolas kaudzi, dažiem ciedru riekstiem un palielu mocarellas gabalu, ko ir ļoti grūti ēst, jo tas velkās līdzi dakšai kā nesadalāma košļene. Garšu grūti aprakstīt, cik nekāda tā bija, iekšā dažāda izmēra paprika, baklažāns, cukīnī, tomāts, cukurzirņi un ja pareizi sapratu, tad sparģeļi, no kuriem bija palikusi kāta vidusdaļa, respektīvi vienkārši, nenosakāmas izcelsmes kāti. Traki bēdīgi.
"Grauzdiņos cepts brie siers ar medotām saknēm, jauniem spinātiem un dzērveņu mērci EUR 8,50"
Ir vairākas acīmredzamas nesakritības starp realitāti un ēdienkarti. Vispirms, siers ir cepts rīvmaizē, nevis grauzdiņos, spinātu vietā ir rukola un medotās saknes ir sagrieztas tik smalki, ka vienīgais, ko varu apgalvot ir tas, ka tur bija burkāni. Dzērveņu mērce, kas dzīvē vairāk izskatījās un garšoja, ka ievārījums bija ļoti stipra un nomāca visas citas garšas. Bet tas nav smieklīgākais (bēdīgākais). Ēdiena nagla, protams, siers. Jebšu tas, kas no siera bija palicis pāri. Katrs, kas jebkad ir mēģinājis fritēt sieru zin, ka lielākā problēma ir panākt, lai siers, caur panējumu neiztek ārā. Vienīgais, kas man nāk prātā, ir tas, ka iespējams, šeit par to neviens nav zinājis, vai arī šeit tiek izmantoti gatavie pusfabrikāti, ko atliek vien iemest eļļā, jo siera vietā man pasniedza četras fritētas rīvmaizes čauliņas, kam iekšpusē bija pielipuši siera pārpalikumi. Un atkal traki bēdīgi.
"Cepta zandarta fileja ar mīdijām, baltvīna mērcē EUR 15,00"
Šķiet, ka redzētais izsaka visu. Blāvs, neapetelīgs, uzservēts, kā ēdnīcā.
Ja pasūtu ceptu zivi, tad sagaidu, ka tā būs cepta, nevis tvaicēta, sautēta vai vārīta! Sagaidu, ka ādiņa būs brūna un kraukšķīga un zivs izskatīsies kārdinoši no visām pusēm. Sagaidu, ka pipari būs uzbērti vienmērīgi, nevis tikai uz vienas maliņas biezā slānī, sagaidu, ka biezenim būs piebērta kaut drusciņa sāls, sagaidu, ka ēdiens būs pasniegts skaisti un eleganti un sagaidu, ka solītā baltvīna mērce būs vismaz ēdama, nevis tik pārsālīta, ka knapi apturu savu vem..... refleksu!
Bet sanāk, kā pantiņā - gaidu, gaidu, nesagaidu!
Nekas no visa šķīvja satura nebija tāds, ka gaidīju. Acīmredzot šīs vietas smalkums un stils ir noreducējies uz traukiem, paklājiem un aizkariem. Atvainojiet, vēl uz tualeti. Jā, un vēl tā citrona daiviņa pie zivs...
Kad vakars bija jau neatgriezeniski sabojāts, apēdām vēl Zemeņu Pavlovu, kas ne tuvu nestāvēja viņu pašu Mio, Bezē kūkai un šokolādes fondānu, kam iekšā esošā masa bija knapi remdena un stīva, tāpēc neaizķēra mūs nemaz.
Tāds, lūk, pārdzīvojums. Secinājumus izdariet paši.
Vēl neliela detaļa par attieksmi. Kad viesmīlis savāca no galda pusizēstos šķīvjus, darīju viņam zināmu, ka ar ēdienu ir problēmas un, ka pārmērīgā sāļuma dēļ to bija grūti baudīt. Kad vakariņas tuvojās beigām, pie mūsu galdiņa pienāca restorāna īpašniece, stādījās priekšā un teica, ka ir informēta par ķibeli ar mūsu ēdieniem. Šajā brīdī man sirdī atausa neliels cerības stariņš un doma, ka ne viss ir tik slikti, Bet tikai uz brīdi. Paldies par piedāvājumu, aizskalot mūsu mieles ar uzsaukto vīnu (atteicāmies) kā arī par 10% atlaidi rēķinam. Bet viss pārējais bija lieki.
Mums kā klientiem neinteresē tas, cik jauni un nekompetenti ir jūsu darbinieki, ka restorāns ir tikko kā vēries, ka pavāram jau nav laika visu laiku bāzt ēdienā pirkstu un garšot, ka mīdijas, kas mums likās neēdamas, īstenībā ir svaigas un vestas kā īpaši, iepakotas jūras ūdenī, tāpēc arī tā garša tāda īpaša un vienkāršam ēdājam nesaprotama. Vai uzskatāt, ka ar tādu attieksmi un personālu esat tiesīgi jau vērties vaļā. Dievs zin vai trīszvaigžņotais "El Bulli" vai pat atsevišķi mūsu pašu restorāni, kas kvalitāti vērtē augstāk par visu būtu atļāvušies palaist virtuvi neesot tam 100% gatavi?
Vienkārši negribu ēst sliktu ēdienu ne ar 10% atlaidi, ne par puscenu, ne par brīvu! Un tādu cilvēku paliek aizvien vairāk, tāpēc, dariet ar to visu kaut ko, citādi pēc laika, jūsu klienti būs vienīgi radi draugi un paziņas!
P.S. Tualete atzinību jau saņēmusi, atliek tikai savest kārtībā virtuvi.
P.P.S. Parasti par dzērieniem neko nesaku, bet šoreiz tomēr pieminēšu. Kad viesmīlis atnesa pasūtīto piparmētru tēju kanniņā, viņš laipni ieteica, nedaudz uzgaidīt līdz tēja ievelkas. Viņš acīmredzot nezināja, ka lai knapas, piecas piparmētru lapas uz puslitrīgu tējkannu ievilktos, ir jānotiek brīnumam. Tā kā tējas vietā dzēru švaku aromatizētu ūdentiņu.