PAVASARA RĪGAS RESTORĀNU NEDĒĻA 2022. VOL.1 "FERMA"VISU CIEŅU!
Domāju, ka lielai daļai no mums restorānu nedēļas atgriešanās nozīmē simbolisku atgriešanos dzīvē. Tas liek mums sajusties tā, it kā viss būtu sakārtojies, ķibeles būtu aiz muguras un tālāk mūs gaidītu tikai dzīres! Daļa gan saprot, ka tas ir tikai mirklis pirms kārtējās vētras un ka dzīres nebūs mūžīgas, tomēr tas ir tik ļoti cilvēka dabā – dzīvot iedomu pasaulītē un cerēt, ka tas, ko vēlamies, ir tas, ko esam dabūjuši.
Tātad – restorānu nedēļa. Delfos izlasīju formulējumu "gardēžu maltītes par draudzīgām cenām". Tas laikam iekuram. Iemest āķi lūpā, tā teikt. Kurš gan negribētu tikt uzskatīts par gardēdi un kurš gan negribētu būt gardēdis par draudzīgām cenām! Tomēr taisnības labad jāsaka, ka 30 eiro par trīs kārtu maltīti ne sevišķi lielās porcijās nav maz. Ja pieņemam, ka ir restorāni, kuros pamatēdiens à la carte vidēji maksā 17 naudiņas, uzkoda/salāti/zupa – ap 9 un deserts – ap 7, tad nekādi baigie draugi tomēr neesam. Un, ja vēl noignorējam restorānu īpaši šim pasākumam piemeklētos ūdeņu, vīnus vai limonādes (arī ne īpaši draudzīgas) un izvēlamies vienkārši tēju/kafiju, šāds draudzīgs pasākums izvēršas apmēram 40 eirās no galviņas. Tā kā rēķiniet paši!
Bet lai nu paliek sīkumainība! Ir taču ēdināšanas renesanse galu galā, un to es ar dažiem ēšanas draugiem devos izbaudīt. Un, lai attaisnotu šo visu, sākšu ar beigu galu. Mans favorīts – "Ferma". Tā kā pagājuši jau gandrīz seši gadi kopš mūsu attiecību sarežģīšanās neveiksmīgu pusdienu rezultātā (ieskats ŠEIT), neļāvu šai situācijai sevi ietekmēt un tagad lepojos pats ar sevi, jo piedzīvoju vienu no brīnišķīgākajiem restorānu nedēļas piedāvājumiem EVER! Un, jā, man patiešām ļoti patika! Tik daudzslāņains, krāsains un pārdomāts ēdiens! Tik smalkas garšas un aromāti, tik skaisti un niansēti! Tik tiešām super!
Trīs ēdienu piedāvājumā – divas uzkodas, trīs pamatēdieni, viens deserts un superīgs, atsvaidzinošs šefa kompliments.
Latvijas zivju terīne ar redīsiem, fenheli, diļļu aioli, un rudzu grauzdiņiem.
Skaisti un gaisīgi! Plāni sagrieztais fenhelis ar vieglo diļļu aromātu majonēzē, nedaudz pikanto redīsu, maigo zivi un rupjmaizes kraukšķi veidoja īpašu garšu un tekstūru buķeti, kas patīkami pārsteidza un iepriecināja. Varbūt pietrūka šķipsniņas sāls un kāda spēcīgāka garšu akcenta (citādi viss tāds vienādi maigs), tomēr jāatzīst, ka šis bija forši un vēlreiz pierādīja – ir iespējams pasniegt ēdienu, kas ir gan skaists, gan garšīgs.
Kazas siera kūka ar jaunajām bietēm, cigoriņu un biešu lapām, medus-ķimeņu mērci un diļļu pulveri.
Šis bija gandrīz šedevrs gan konstrukcijas, gan visādā citādā ziņā, un, lai gan tajā bija tādi produkti, par kuriem vispār nefanoju, piemēram, medus un kazas siers, no kopainas reāli novilkos! Pati kazas siera kūka vien bija ko vērta! Tehniskais risinājums bija ļoti pārsteidzošs – tāda kā rupjmaizes pagalīte, pildīta ar gaisīgu kazas siera krēmu. Katrā kumosā atklāju ko jaunu, bet medus mērcīte bija īpaši aizraujoša un ideāli papildināja ēdiena garšas.
Stores fileja ar puravu un tomātu konfitu, karstiem baltajiem redīsiem un baltvīna lakšu mērci
Atkal jauki un maigi. Varbūt atkal pārāk. Bet tas jau ir gaumes jautājums. Zivs pagatavota ļoti labi, viss pārējais – veiksmīgi pieskaņots. Garšas brīnišķīgi saskan un papildina viena otru. Un, nezin kāpēc, šis ēdiens man liek domāt par pavasari. Varbūt tā zaļā krāsa...
Liellopa medaljons ar melnsakni, grilētiem jaunajiem redīsiem un burkāniem, kartupeļu trifeļu krēmu un sīpolu jus.
Šis no visa pasniegtā bija vizuāli visdramatiskākais. Citas krāsas, cita dinamika – kā no citas "operas". Liellops izcils – aromātisks, sulīgs, un "kūst" uz mēles! Dārzeņi brīnišķīgi – mēreni kraukšķīgi un vienkārši skaisti! Ne visai pie sirds man gāja sinepju sēklas mērcītē un kaltētie, bet vietām mērcē izmirkušie sīpoli iz hot dogu pasaules. Bet jāatzīmē, ka tobrīd jau biju "Fermas" burvības pārņemts, tā kā izmirkuši sīpoli... kuru tas vispār uzvelk? Mani točna nē.
Mandeļu Mille feuille ar Rikotas siera mussu, rabarberu kompotu, svaigām zemenēm, citrusa gēlu un aveņu pulveri.
Trauslas, gandrīz vien nojaušamas mīklas kārtiņas, maigs, ne pārāk salds (kas ir labi) siera muss, saldskāba rabarberu mērcīte (kompots) un svaigas zemenes. Ļoti maigs un sievišķīgs deserts ar raksturu. Pat nezinu, ko vēl varētu piebilst...
Ko šis pierāda? To, ka ir iespējams uzlikt uz šķīvja visu, kas sarakstīts ēdienkartē, to, ka ir iespējams vienuviet skaisti un garšīgi (gandrīz kā ilgi un laimīgi) un ka var tomēr nokaifoties no restorāna ēdiena. Arī restorānu nedēļas laikā... Paldies!